Mikro mašīnas: izcelsme un mazliet vēstures
Vai drīkst pateikt, ka pašgājēju rati, populāri Padomju Savienībā ir mūsdienu mikromašīnu prototips? Tas nav zināms. Tas, kas ir zināms, tās bija plaši izplatītas Eiropā pēc diviem pasaules kariem un apmēram 60. gadu vidū; pēc 2. pasaules kara tās spēlēja nozīmīgu lomu Eiropas iedzīvotāju motorizācijas procesā. To konstrukcijas atgādināja motocikla un mašīnas apvienojumu, un tās bija īpaši populāras pēckara Vācijā.
Kas ir Mikro mašīna?
Mikromašīnas, jeb četrriteņu motorratu definīcija ievērojami atšķiras dažādās valstīs. Vienas vai otras klasifikācijas pieņemšana parasti ir atkarīga no nodokļiem, vadītāja apliecības vai licenču saņemšanas, kas tiek prasīta no šāda tipa transportlīdzekļa vadītāja. Tas vai transportlīdzeklis tiek vai netiek uzskatīts par mikromašīnu bieži uzliek daudz ierobežojumu vai arī dod privilēģijas, piem., nav nepieciešama vadītāja apliecība.
Tipisku
etrriteņu motorratu raksturīgas īpašības:
Sēdvieta tikai vadītājam un vienam pasažierim
Viens dzinējs ar tilpumu 49-500 cm3
Viena riteņa piedziņa
Trošu darbināmas bremzes uz 2, 3 vai 4 riteņiem
6 “- 8” riteņi
Bieži četrriteņu motorratiem ir arī šādas raksturīgas īpašības:
Nav atpakaļgaitas
Durvju vietā ir virsbūves celšanas sistēma
Mazāk nekā 3m garumā
Mikromašīna ir četrriteņu transportlīdzeklis ar virsbūvi līdz 3 metriem, ar dzinēja tilpumu līdz 2400 litriem un tā tiek darbināta ar elektromotoru ar jaudu 15kW (20 KM) vai degvielas motoru līdz 1000 cm3.